قرآن کریم کے معانی کا ترجمہ - الترجمة الفلانية * - ترجمے کی لسٹ


معانی کا ترجمہ سورت: سورۂ شعراء   آیت:

Simoore yimooɓe

طسٓمٓ
Taa, Siin, Miim.
عربی تفاسیر:
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
Ɗen ko Aayeeje Deftere ɓanngunde nden.
عربی تفاسیر:
لَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ أَلَّا يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
Belajo'o an a tampiniray hoore maaɗa kin fii ɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
إِن نَّشَأۡ نُنَزِّلۡ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ ءَايَةٗ فَظَلَّتۡ أَعۡنَٰقُهُمۡ لَهَا خَٰضِعِينَ
Si Men Muuyii Men jippinay e maɓɓe immorde ka kammu Aaya daaɗe maɓɓe ɗen ñalla ko ɗe yankinaniiɗe mo.
عربی تفاسیر:
وَمَا يَأۡتِيهِم مِّن ذِكۡرٖ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ مُحۡدَثٍ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهُ مُعۡرِضِينَ
Arataa e maɓɓe waaju immorde ka Hinnorante On fuɗɗaangu si wanaa ɓe laatike ɗuuriiɓe ngu.
عربی تفاسیر:
فَقَدۡ كَذَّبُواْ فَسَيَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Gomɗii ɓe fennii aroyay e maɓɓe kabaruuji ko ɓe laatinoo koɓe jalkitano.
عربی تفاسیر:
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ كَمۡ أَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
Enee, ɓe yi'aali faade e leydi ndin, no foti hewde ko Men fuɗini e mayri immorde e kala noone tedduɗo?
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewuɓe e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo On.
عربی تفاسیر:
وَإِذۡ نَادَىٰ رَبُّكَ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱئۡتِ ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّٰلِمِينَ
Jaŋto tuma nde Joomi maaɗa noddunoo Muusaa, ɗum woni aru e yimɓe tooñooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
قَوۡمَ فِرۡعَوۡنَۚ أَلَا يَتَّقُونَ
Yimɓe Fir'awna, kaa on hulataa
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
O maaki: "Joom am , min miɗo huli wata ɓe fennam.
عربی تفاسیر:
وَيَضِيقُ صَدۡرِي وَلَا يَنطَلِقُ لِسَانِي فَأَرۡسِلۡ إِلَىٰ هَٰرُونَ
Ɓernde am nden ɓittoo hara ɗemngal am ngal wellitaaki, awa Nulu Haaruuna.
عربی تفاسیر:
وَلَهُمۡ عَلَيَّ ذَنۢبٞ فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
No woodani ɓe e dow am bakkaatu miɗo huli fii wata ɓe waram.
عربی تفاسیر:
قَالَ كَلَّاۖ فَٱذۡهَبَا بِـَٔايَٰتِنَآۖ إِنَّا مَعَكُم مُّسۡتَمِعُونَ
O Daali: "Wanaa non, yahee onon ɗiɗo, Menɗen wonndi e mooɗon ko Men heɗiiɓe".
عربی تفاسیر:
فَأۡتِيَا فِرۡعَوۡنَ فَقُولَآ إِنَّا رَسُولُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Aree ka Fir'awna wi'on: "Menen dey ko men Nulaaɓe Jooma winndere nden."
عربی تفاسیر:
أَنۡ أَرۡسِلۡ مَعَنَا بَنِيٓ إِسۡرَٰٓءِيلَ
Ɗum woni accitu ɓiɗɓe Isra'iila ɓen wonndude e amen.
عربی تفاسیر:
قَالَ أَلَمۡ نُرَبِّكَ فِينَا وَلِيدٗا وَلَبِثۡتَ فِينَا مِنۡ عُمُرِكَ سِنِينَ
O wi'i: "Enee, men ne'aano ma ka amen ɗoo hari ko a boobo, ñiiɓuɗaa ka amen ɗoo duuɓi e ngurndam maaɗam?"
عربی تفاسیر:
وَفَعَلۡتَ فَعۡلَتَكَ ٱلَّتِي فَعَلۡتَ وَأَنتَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Golluɗaa gollal maaɗa ngal gollunoɗaa ngal, an ko e yedduɓe ɓen jeyaɗaa.
عربی تفاسیر:
قَالَ فَعَلۡتُهَآ إِذٗا وَأَنَا۠ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
O maaki: "Mi waɗii ɗum, ontuma hara min ko mi jeyaaɗo e majjuɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
فَفَرَرۡتُ مِنكُمۡ لَمَّا خِفۡتُكُمۡ فَوَهَبَ لِي رَبِّي حُكۡمٗا وَجَعَلَنِي مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Mi dogi on, tuma nde mi hulunoo on, Joomi am okkin mi Ganndal O waɗin mi jeyaaɗo e Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَتِلۡكَ نِعۡمَةٞ تَمُنُّهَا عَلَيَّ أَنۡ عَبَّدتَّ بَنِيٓ إِسۡرَٰٓءِيلَ
Ɗum ko neema mo wajitirtaa mi ɗum, fii a maccinɗinii ɓiɗɓe Israa'iila ɓen.
عربی تفاسیر:
قَالَ فِرۡعَوۡنُ وَمَا رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Fir'awna wi'i: " Ko hommbo jeyi winndere nden?"
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُم مُّوقِنِينَ
O maaki: "Ko Jooma kammuuli ɗin e leydi ndin e ko woni kon hakkunde majji, si on laatike yananaaɓe."
عربی تفاسیر:
قَالَ لِمَنۡ حَوۡلَهُۥٓ أَلَا تَسۡتَمِعُونَ
O wi'ani ɓen wonuɓe banŋe makko: "Enee; on heɗataako?"
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبُّكُمۡ وَرَبُّ ءَابَآئِكُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
O maaki: "Joomi mooɗon e Jooma baabiraaɓe ardiiɓe ɓen."
عربی تفاسیر:
قَالَ إِنَّ رَسُولَكُمُ ٱلَّذِيٓ أُرۡسِلَ إِلَيۡكُمۡ لَمَجۡنُونٞ
[Fir'awna] wi'i: "Pellet, Nulaaɗo mooɗon on Nulaaɗo faade e mooɗon ko o feetuɗo."
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبُّ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ
O maaki: "Ko Jooma funnaange e hirnaange e ko woni kon hakkunde majji, si on laatike hakkilooɓe."
عربی تفاسیر:
قَالَ لَئِنِ ٱتَّخَذۡتَ إِلَٰهًا غَيۡرِي لَأَجۡعَلَنَّكَ مِنَ ٱلۡمَسۡجُونِينَ
[Fir'awna] wi'i: "Mi woondii si jogitike reweteeɗo tanaa am, mi waɗete jeyaaɗo dummbaaɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
قَالَ أَوَلَوۡ جِئۡتُكَ بِشَيۡءٖ مُّبِينٖ
O maaki: "Enee, hay si mi addanii ma huunde ɓanngunde?"
عربی تفاسیر:
قَالَ فَأۡتِ بِهِۦٓ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّٰدِقِينَ
[Fir'awna] wi'i: "Awa addu ɗum, si tawii ko e goongu ɓen jeyaaɗaa."
عربی تفاسیر:
فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ
O werliiii tuggordu makko ndun, jaka ko ndu biidaande(ngoolwa) ɓannguba.
عربی تفاسیر:
وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّٰظِرِينَ
O yaltini junngo makko ngon, jaka yoo ko ngo rawnungo wonannde ndaarooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
قَالَ لِلۡمَلَإِ حَوۡلَهُۥٓ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ
[Fir'awna] wi'ani mbatu ngun fee makko: "Pellet, ooɗoo ko mbileejo heewuɗo ganndal".
عربی تفاسیر:
يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُم بِسِحۡرِهِۦ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ
Himo faandii yaltinirgol on ka leydi mooɗon mbilewu makko ngun. Ko hunɗun yamirɗon?
عربی تفاسیر:
قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَٱبۡعَثۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
Ɓe wi'i : "Nennu mo e musiɗɗo makko on, nulaa e ca'e ɗen mooɓooɓe (mbile)".
عربی تفاسیر:
يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَحَّارٍ عَلِيمٖ
Ɓe addane kala mbileejo annduɗo.
عربی تفاسیر:
فَجُمِعَ ٱلسَّحَرَةُ لِمِيقَٰتِ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
Mbileeɓe ɓen mooɓaa fii fodoore ñalaande anndaande.
عربی تفاسیر:
وَقِيلَ لِلنَّاسِ هَلۡ أَنتُم مُّجۡتَمِعُونَ
Yimɓe ɓen wi'anaa: "Taw si onon ko on mooɓike(ndenndi)"
عربی تفاسیر:
لَعَلَّنَا نَتَّبِعُ ٱلسَّحَرَةَ إِن كَانُواْ هُمُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
Belajo'o menen men jokkay mbileeɓe ɓen, si ɓe laatike ko kamɓe woni fooluɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالُواْ لِفِرۡعَوۡنَ أَئِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
Tuma nde mbileeɓe ɓen arunoo; ɓe wi'ani Fir'awna: "Enee, hara no woodani men njoɓdi si tawii ko men woni fooluɓe ɓen?"
عربی تفاسیر:
قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ إِذٗا لَّمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ
O wi'i : "Eyyo, haray ontuma on jeyaama e ɓaɗtinaaɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
Muusaa maakani ɓe: "mbeddee, ko werloton kon".
عربی تفاسیر:
فَأَلۡقَوۡاْ حِبَالَهُمۡ وَعِصِيَّهُمۡ وَقَالُواْ بِعِزَّةِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّا لَنَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
Ɓe liɓi ɓokkoy maɓɓe koy e cawoy maɓɓe kon, ɓe wi'i: "Sabu teddungal Fir'awna, ko menen woni foolooɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
فَأَلۡقَىٰ مُوسَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ
Muusaa werlii tuggordu makko ndun, tawi kayru hindu moɗa ko ɓe fefindii kon.
عربی تفاسیر:
فَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ
Mbileeɓe ɓen suuyi ɓe sujji.
عربی تفاسیر:
قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Ɓe wi'i : "Men gomɗinii Jeyɗo Winndere nden,
عربی تفاسیر:
رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ
Jeyɗo Muusaa e Haaruuna".
عربی تفاسیر:
قَالَ ءَامَنتُمۡ لَهُۥ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّهُۥ لَكَبِيرُكُمُ ٱلَّذِي عَلَّمَكُمُ ٱلسِّحۡرَ فَلَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَۚ لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ وَلَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ
[Fir'awna] wi'i: "Enee, on gomɗinay mo, ko adii mi duŋanaade on? Pellet, ko kanko woni mawɗo mooɗon anndinɗo on on mbilewu ngun, kono aray anndon, mami taƴu juuɗe mooɗon e koyɗe mooɗon [taƴa] luutindira. Mami fetu on, on fow mooɗon".
عربی تفاسیر:
قَالُواْ لَا ضَيۡرَۖ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ
Ɓe wi'i: "Tanaa alaa, menen ko faade ka Joomi amen men ruttotoo".
عربی تفاسیر:
إِنَّا نَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لَنَا رَبُّنَا خَطَٰيَٰنَآ أَن كُنَّآ أَوَّلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Menen meɗen tamƴinii nde Joomi amen yawtani men goopi amen ɗin,tawde men laatike adiiɓe gomɗinnde ɓen.
عربی تفاسیر:
۞ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَسۡرِ بِعِبَادِيٓ إِنَّكُم مُّتَّبَعُونَ
Men Wahayini faade e Muusaa: "Ɗum woni roƴidu e jeyaaɓe Am ɓen. Pellet, onon ko on jokkiteteeɓe".
عربی تفاسیر:
فَأَرۡسَلَ فِرۡعَوۡنُ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
Fir'awna nuli ka ca'e mooɓooɓe.
عربی تفاسیر:
إِنَّ هَٰٓؤُلَآءِ لَشِرۡذِمَةٞ قَلِيلُونَ
[O wi'i:] Pellet, ɓee ko ɓe mojobun pamarun.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّهُمۡ لَنَا لَغَآئِظُونَ
Pellet, kamɓe hiɓe tikkinnde men.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّا لَجَمِيعٌ حَٰذِرُونَ
Enen non en fow ko en rentiiɓe.
عربی تفاسیر:
فَأَخۡرَجۡنَٰهُم مِّن جَنَّٰتٖ وَعُيُونٖ
Men yaltini ɓe immorde e gese e canɗi.
عربی تفاسیر:
وَكُنُوزٖ وَمَقَامٖ كَرِيمٖ
E ngaluuji e ñiiɓirde teddunde.
عربی تفاسیر:
كَذَٰلِكَۖ وَأَوۡرَثۡنَٰهَا بَنِيٓ إِسۡرَٰٓءِيلَ
Ko wano nii, Men ronini ɗum ɓiɗɓe Israa'iila ɓen.
عربی تفاسیر:
فَأَتۡبَعُوهُم مُّشۡرِقِينَ
Ɓe jokkiɓe ka puɗal.
عربی تفاسیر:
فَلَمَّا تَرَٰٓءَا ٱلۡجَمۡعَانِ قَالَ أَصۡحَٰبُ مُوسَىٰٓ إِنَّا لَمُدۡرَكُونَ
Tuma nde jamaaji ɗin ɗin yi'ndirnoo, yimɓe Muusaa ɓen wi'i: "Enen en hewtoyte".
عربی تفاسیر:
قَالَ كَلَّآۖ إِنَّ مَعِيَ رَبِّي سَيَهۡدِينِ
O maaki: "Ɗum waɗataa, pellet, Joomi am no wonndi e am O fewnay lam".
عربی تفاسیر:
فَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡبَحۡرَۖ فَٱنفَلَقَ فَكَانَ كُلُّ فِرۡقٖ كَٱلطَّوۡدِ ٱلۡعَظِيمِ
Men Wahayini e Muusaa, ɗum woni piyir tuggordu maaɗa ndun maayo ngon, ngo seekii seekol kala seekol na foti e tulde mawnde.
عربی تفاسیر:
وَأَزۡلَفۡنَا ثَمَّ ٱلۡأٓخَرِينَ
Men ɓanni ton heddiiɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَأَنجَيۡنَا مُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
Men danndi Muusaa e wonnduɓe e makko ɓen fow maɓɓe.
عربی تفاسیر:
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
Refti Men yooli heddii ɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewude e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ إِبۡرَٰهِيمَ
Janngan ɓe kumpital fii Ibraahiima.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ وَقَوۡمِهِۦ مَا تَعۡبُدُونَ
Tuma nde o wi'annoo ben makko e yimɓe makko ɓen; ko honɗum rewoton?
عربی تفاسیر:
قَالُواْ نَعۡبُدُ أَصۡنَامٗا فَنَظَلُّ لَهَا عَٰكِفِينَ
Ɓe wi'i: "Meɗen rewude sanamuuji, men ñallay ufinanaade ɗi".
عربی تفاسیر:
قَالَ هَلۡ يَسۡمَعُونَكُمۡ إِذۡ تَدۡعُونَ
O maaki: "Yalli hiɗi nanana on, nde noddoton".
عربی تفاسیر:
أَوۡ يَنفَعُونَكُمۡ أَوۡ يَضُرُّونَ
Kaa hiɗi nafa on maaɗum ɗi lorra on?
عربی تفاسیر:
قَالُواْ بَلۡ وَجَدۡنَآ ءَابَآءَنَا كَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
Ɓe wi'i: "Ko woni, men tawii baabiraaɓe amen ɓen konii ɓe golliraynoo".
عربی تفاسیر:
قَالَ أَفَرَءَيۡتُم مَّا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
O maaki: "Enee, on yi'ii kon ko wonuɗon e rewude?"
عربی تفاسیر:
أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُمُ ٱلۡأَقۡدَمُونَ
Onon e baabiraaɓe mooɗon adinooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَإِنَّهُمۡ عَدُوّٞ لِّيٓ إِلَّا رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Pellet, kamɓe ko ɓe ayɓe am, si wanaa Jooma winndire nden.
عربی تفاسیر:
ٱلَّذِي خَلَقَنِي فَهُوَ يَهۡدِينِ
On Taguɗo lam, ko Kanko fewnata lam.
عربی تفاسیر:
وَٱلَّذِي هُوَ يُطۡعِمُنِي وَيَسۡقِينِ
On ko Kanko ñamminta lam O yarnan-mi.
عربی تفاسیر:
وَإِذَا مَرِضۡتُ فَهُوَ يَشۡفِينِ
Si mi nawnii, ko Kanko sellinta lam.
عربی تفاسیر:
وَٱلَّذِي يُمِيتُنِي ثُمَّ يُحۡيِينِ
E On warayɗo lam refti O wurnitan mi.
عربی تفاسیر:
وَٱلَّذِيٓ أَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لِي خَطِيٓـَٔتِي يَوۡمَ ٱلدِّينِ
On Mo mi tamƴinii kadi nde O yaafatoomi goopi am ɗin Ñalnde [njoɓdi] Diina kan.
عربی تفاسیر:
رَبِّ هَبۡ لِي حُكۡمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّٰلِحِينَ
Joomam, okkam Ganndal wattidaa mi e moƴƴuɓe ɓen. @تصحیح
عربی تفاسیر:
وَٱجۡعَل لِّي لِسَانَ صِدۡقٖ فِي ٱلۡأٓخِرِينَ
Waɗanaa lam ɗemngal goongungal ka sakkitiiɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَٱجۡعَلۡنِي مِن وَرَثَةِ جَنَّةِ ٱلنَّعِيمِ
Waɗaa mi jeyaaɗo e ronooɓe Aljanna Neemaaji ɗin.
عربی تفاسیر:
وَٱغۡفِرۡ لِأَبِيٓ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
Yawtanaa baaba am, pellet, kanko o laatinoke jeyaaɗo e majjuɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَلَا تُخۡزِنِي يَوۡمَ يُبۡعَثُونَ
Wata A hersinoyam Ñalnde ɓe Immital.
عربی تفاسیر:
يَوۡمَ لَا يَنفَعُ مَالٞ وَلَا بَنُونَ
Ñalnde nde jawdi e ɓiɗɓe nafataa.
عربی تفاسیر:
إِلَّا مَنۡ أَتَى ٱللَّهَ بِقَلۡبٖ سَلِيمٖ
Si wanaa on arduɗo ka Alla e ɓernde hisunde.
عربی تفاسیر:
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ
Aljanna on ɓatinanee hulooɓe Alla ɓen.
عربی تفاسیر:
وَبُرِّزَتِ ٱلۡجَحِيمُ لِلۡغَاوِينَ
Jahiim ngen feññinanee bewɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَقِيلَ لَهُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
Ɓe wi'nee: "Honto woni ko laatinoɗon kon hiɗon rewa".
عربی تفاسیر:
مِن دُونِ ٱللَّهِ هَلۡ يَنصُرُونَكُمۡ أَوۡ يَنتَصِرُونَ
Gaanin Alla? Taw si ɗi wallay on maaɗum ɗi wallay hoore majji?
عربی تفاسیر:
فَكُبۡكِبُواْ فِيهَا هُمۡ وَٱلۡغَاوُۥنَ
Ɓe hippee e nder magge kanɓe e bewɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَجُنُودُ إِبۡلِيسَ أَجۡمَعُونَ
E konnuuji ibliisa ɗin ɗi fow majji.
عربی تفاسیر:
قَالُواْ وَهُمۡ فِيهَا يَخۡتَصِمُونَ
Ɓe wi'i tawi kamɓe hiɓe wennjondira nder ton:
عربی تفاسیر:
تَٱللَّهِ إِن كُنَّا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
"Men woondirii Alla, men woniino e nder majjere ɓanngunde.
عربی تفاسیر:
إِذۡ نُسَوِّيكُم بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Tuma nde men fonnunoo on e Jooma winndere nden"
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَضَلَّنَآ إِلَّا ٱلۡمُجۡرِمُونَ
Majjinaali men si wonaa bonɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَمَا لَنَا مِن شَٰفِعِينَ
Alanaa men tefooɓe.
عربی تفاسیر:
وَلَا صَدِيقٍ حَمِيمٖ
Wanaa kadi giɗo ñallamɓereejo(tigi tigi).
عربی تفاسیر:
فَلَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Sinndo no woodannoo men rutteede, men laatoo jeyaaɓe e gomɗinɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewuɓe e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ نُوحٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Yimɓe Nuuhu ɓen fenni Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ نُوحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
Tuma nde Nuuhu musiɗɗo maɓɓe on wi'annoo ɓe: "Enee, on hulataa [Alla]?"
عربی تفاسیر:
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Min dey, ko mi Nulaaɗo e mooɗon hoolaaɗo.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mi toraaki on e dow ɗum njoɓdi, njoɓdi am ndin fawaaki si wanaa Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
۞ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ لَكَ وَٱتَّبَعَكَ ٱلۡأَرۡذَلُونَ
Ɓe wi'i: "Enee, hara men gomɗinte, jaasuɓe ɓen no jokkumaa?"
عربی تفاسیر:
قَالَ وَمَا عِلۡمِي بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
O maaki: "Ko honɗum woni ganndal am e ko ɓe wonunoo e gollude?".
عربی تفاسیر:
إِنۡ حِسَابُهُمۡ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّيۖ لَوۡ تَشۡعُرُونَ
Hasboore maɓɓe nden fawaaki si wanaa e Joomi am, sinndo hiɗon so'aynoo.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Min mi wonaali raɗotooɗo gomɗinɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
Min mi wonaali si wanaa jertinoowo ɓannguɗo.
عربی تفاسیر:
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰنُوحُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمَرۡجُومِينَ
Ɓe wi'i: "Men woondii si a accaali an Nuuhu, ma a laato sanne jeyaaɗo e rajmeteeɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبِّ إِنَّ قَوۡمِي كَذَّبُونِ
O maaki: "Joom am, pellet, yimɓe am ɓen ɓe fenni lam".
عربی تفاسیر:
فَٱفۡتَحۡ بَيۡنِي وَبَيۡنَهُمۡ فَتۡحٗا وَنَجِّنِي وَمَن مَّعِيَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Ñaawu hakkunde am e maɓɓe ñaawoore, danndaa mi e ɓen wonnduɓe e am jeyaaɓe e gomɗinɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ ٱلۡمَشۡحُونِ
Men danndi mo e ɓen wonnduɓe e makko ka nder laana ƴoltiika(loowaaka).
عربی تفاسیر:
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا بَعۡدُ ٱلۡبَاقِينَ
Refti Men yooli ɓaawo [maɓɓe] heddiiɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewude e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
كَذَّبَتۡ عَادٌ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Aadinkooɓe ɓen fenniino Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ هُودٌ أَلَا تَتَّقُونَ
Tuma nde Huudu musiɗɗo maɓɓe on wi'annoo ɓe: "Enee, on hulataa [Alla]?"
عربی تفاسیر:
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Min dey, ko mi Nulaaɗo e mooɗon hoolaaɗo.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mi toraaki on e dow ɗum njoɓdi, njoɓdi am ndin fawaaki si wanaa Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
أَتَبۡنُونَ بِكُلِّ رِيعٍ ءَايَةٗ تَعۡبَثُونَ
Enee, on mahay maande e kala tulde hiɗon fija?
عربی تفاسیر:
وَتَتَّخِذُونَ مَصَانِعَ لَعَلَّكُمۡ تَخۡلُدُونَ
Jogitoɗon kuɓeeje a wi'ayma onon ko on luttinteeɓe [ka aduna].
عربی تفاسیر:
وَإِذَا بَطَشۡتُم بَطَشۡتُمۡ جَبَّارِينَ
Si on jaggitii, janggiton ko ndunndarankooɓe.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِيٓ أَمَدَّكُم بِمَا تَعۡلَمُونَ
Hulee On ɓeydirɗo on ko annduɗon.
عربی تفاسیر:
أَمَدَّكُم بِأَنۡعَٰمٖ وَبَنِينَ
O ɓeydiri on neemoraaɗi e ɓiɗɓe worɓe.
عربی تفاسیر:
وَجَنَّٰتٖ وَعُيُونٍ
E gese e canɗi.
عربی تفاسیر:
إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
[O maaki] min dey, miɗo hulani on Lepte Ñalaande mawnde.
عربی تفاسیر:
قَالُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَوَعَظۡتَ أَمۡ لَمۡ تَكُن مِّنَ ٱلۡوَٰعِظِينَ
Ɓe wi'i: "No fotana men ter, si a waajike maaɗum si a laataaki jeyaaɗo e waajotooɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا خُلُقُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Pellet, ɗum wonaali si wanaa jikku adinooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
Menen men wonaali leptoyteeɓe.
عربی تفاسیر:
فَكَذَّبُوهُ فَأَهۡلَكۡنَٰهُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Ɓe fenni mo, Men halki ɓe. Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewude e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
كَذَّبَتۡ ثَمُودُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Samuudinkooɓe ɓen fenniino Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ صَٰلِحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
Tuma nde Saalihu musiɗɗo maɓɓe on wi'annoo ɓe: "Enee, on hulataa [Alla]?"
عربی تفاسیر:
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Min dey, ko mi Nulaaɗo e mooɗon hoolaaɗo.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mi toraaki on e dow ɗum njoɓdi, njoɓdi am ndin fawaaki si wanaa Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
أَتُتۡرَكُونَ فِي مَا هَٰهُنَآ ءَامِنِينَ
Enee, hara on accete e koo ko woni ɗoo ko on hooliiɓe?!
عربی تفاسیر:
فِي جَنَّٰتٖ وَعُيُونٖ
E nder gese e canɗi.
عربی تفاسیر:
وَزُرُوعٖ وَنَخۡلٖ طَلۡعُهَا هَضِيمٞ
E remuruuji e tamarooje hara dukke majje ko ɓennduɗum.
عربی تفاسیر:
وَتَنۡحِتُونَ مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا فَٰرِهِينَ
Hiɗon lesa pelle ɗen [waɗon] cuuɗi ko on haawitiiɓe.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَلَا تُطِيعُوٓاْ أَمۡرَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
Wata on ɗofto yamaruyee fantinooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
ٱلَّذِينَ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
Ɓen bonnooɓe ka leydi hara ɓe moƴƴintaa.
عربی تفاسیر:
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
Ɓe wi'i: "Pellet, an ko a jeyaaɗo mbilaaɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
مَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا فَأۡتِ بِـَٔايَةٍ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّٰدِقِينَ
An a wonaali si wanaa ɓanndunke yeru amen, awa addu Aaya, si tawii a laatike jeyaaɗo e goonguɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
قَالَ هَٰذِهِۦ نَاقَةٞ لَّهَا شِرۡبٞ وَلَكُمۡ شِرۡبُ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
O maaki: "Mbaaɗoo ko naaqawa, no woodani mba yaramnde, no woodani on onon kadi yaramnde ñalaande anndaande".
عربی تفاسیر:
وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابُ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
Wata on memir mba ko boni, sakko nannga on Lepte Ñalnde Mawnde.
عربی تفاسیر:
فَعَقَرُوهَا فَأَصۡبَحُواْ نَٰدِمِينَ
Ɓe mborii mba, ɓe wonti nimsuɓe.
عربی تفاسیر:
فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Lepte ɗen nanngi ɓe. Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewude e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ لُوطٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Yimɓe Luutu ɓen fenni Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ لُوطٌ أَلَا تَتَّقُونَ
Tuma nde Luutu musiɗɗo maɓɓe on wi'annoo ɓe: "Enee, on hulataa [Alla]?"
عربی تفاسیر:
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Min dey, ko mi Nulaaɗo e mooɗon hoolaaɗo.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mi toraaki on e dow ɗum njoɓdi, njoɓdi am ndin fawaaki si wanaa Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
أَتَأۡتُونَ ٱلذُّكۡرَانَ مِنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Enee, on aray worɓe ɓen immorde e winndere nden?!
عربی تفاسیر:
وَتَذَرُونَ مَا خَلَقَ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُمۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٌ عَادُونَ
Ɗalon ko Joomi mooɗon tagani on kon immorde e sonnaaɓe mooɗon? Ko woni, onon ko on yimɓe jaggituɓe.
عربی تفاسیر:
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰلُوطُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُخۡرَجِينَ
Ɓe wi'i: "Men woondii si a accaali an Luutu, ma a laato sanne jeyaaɗo e yaltiteeɓe ɓen".
عربی تفاسیر:
قَالَ إِنِّي لِعَمَلِكُم مِّنَ ٱلۡقَالِينَ
O maaki: "Min dey, miɗo jeyaa e añuɓe ɓen golle mooɗon ɗen".
عربی تفاسیر:
رَبِّ نَجِّنِي وَأَهۡلِي مِمَّا يَعۡمَلُونَ
Jooma, danndam min e ɓeynguure am nden kon ko ɓe gollata.
عربی تفاسیر:
فَنَجَّيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
Men danndi mo e ɓeynguure makko nden, ɓe fow maɓɓe.
عربی تفاسیر:
إِلَّا عَجُوزٗا فِي ٱلۡغَٰبِرِينَ
Si wonaa jiidiraare(nayeejo debbo) nden ka halkaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
ثُمَّ دَمَّرۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
Refti Men oƴƴi heddii ɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
Men toɓini e dow maɓɓe toɓo, bonii toɓo jertinaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewuɓe e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
كَذَّبَ أَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Yimɓe fitaare(sutu) nden fenniino Nulaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ شُعَيۡبٌ أَلَا تَتَّقُونَ
Tuma nde Su'aybu wi'annoo ɓe: "Enee, on hulataa [Alla]?"
عربی تفاسیر:
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Min dey, ko mi Nulaaɗo e mooɗon hoolaaɗo.
عربی تفاسیر:
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Hulee Alla ɗoftoɗon mi.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mi toraaki on e dow ɗum njoɓdi, njoɓdi am ndin fawaaki si wanaa Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
۞ أَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَلَا تَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُخۡسِرِينَ
Humnee ɓetu ngun, wata on laato jeyaaɓe e uytooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِ
Manndikiree(peesre) manndikirɗe feewuɗe ɗen.
عربی تفاسیر:
وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
Wata on ustan yimɓe ɓen piiji maɓɓe ɗin, wata on lancito ka leydi hara ko on bonnooɓe.
عربی تفاسیر:
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلۡجِبِلَّةَ ٱلۡأَوَّلِينَ
Hulee On Taguɗo on, o tagu adinoongu ngun.
عربی تفاسیر:
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
Ɓe wi'i: "Pellet, an ko a jeyaaɗo mbilɗaaɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا وَإِن نَّظُنُّكَ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
An a wonaali si wanaa ɓanndunke yeru amen, tawde meɗen jikkumaa ko a jeyaaɗo e fenuɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَأَسۡقِطۡ عَلَيۡنَا كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّٰدِقِينَ
Awa fukku e dow amen kunte kammu ngun, si tawii a laatike jeyaaɗo e goonguɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
قَالَ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَا تَعۡمَلُونَ
O maaki: "Ko Joomi am woni Annduɗo ko golloton kon".
عربی تفاسیر:
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمۡ عَذَابُ يَوۡمِ ٱلظُّلَّةِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
Ɓe fenni mo, nanngi ɓe Lepte ñalaande ɗowdiinde nden. Pellet, ɗen laatino Lepte ñalaande mawnde.
عربی تفاسیر:
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Pellet, wonii e ɗum [ko jaŋtaa ɗoo] Aaya, ɓurɓe heewuɓe e maɓɓe laataaki gomɗinɓe.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
Pellet, Joomi maaɗa, ko Kanko woni Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّهُۥ لَتَنزِيلُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
E pellet, kayre ko nde jippinaande Jooma winndere nden.
عربی تفاسیر:
نَزَلَ بِهِ ٱلرُّوحُ ٱلۡأَمِينُ
Jippinii nde Ruuhu hoolaaɗo on.
عربی تفاسیر:
عَلَىٰ قَلۡبِكَ لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
Ka ɓernde maaɗa fii yo a laato jeyaaɗo e jertinooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
بِلِسَانٍ عَرَبِيّٖ مُّبِينٖ
E ɗemngal Aarabu ɓanngungal.
عربی تفاسیر:
وَإِنَّهُۥ لَفِي زُبُرِ ٱلۡأَوَّلِينَ
Pellet, kayre hinde ka ɗeri aranɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
أَوَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ ءَايَةً أَن يَعۡلَمَهُۥ عُلَمَٰٓؤُاْ بَنِيٓ إِسۡرَٰٓءِيلَ
Enee, hara laatanaaki ɓe Maande, nde tawata anndiino nde ɓiɗɓe Israa'iila annduɓe ɓen?
عربی تفاسیر:
وَلَوۡ نَزَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ بَعۡضِ ٱلۡأَعۡجَمِينَ
Sinndo Men jippinno nde e dow yoga e ajamiyankooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَقَرَأَهُۥ عَلَيۡهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
o janngi nde e dow maɓɓe, ɓe laatotaako gomɗinɓe nde.
عربی تفاسیر:
كَذَٰلِكَ سَلَكۡنَٰهُ فِي قُلُوبِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Ko wano nii Men naadiri ɗum e ɓerɗe bonɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
لَا يُؤۡمِنُونَ بِهِۦ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
Ɓe gomɗintaa nde, haa ɓe yi'a Lepte muusuɗe ɗen.
عربی تفاسیر:
فَيَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Ɗe ara e maɓɓe e juhayee, hara ɓe so'aa.
عربی تفاسیر:
فَيَقُولُواْ هَلۡ نَحۡنُ مُنظَرُونَ
Sakko ɓe wi'a: "Taw si ko men nennanteeɓe?"
عربی تفاسیر:
أَفَبِعَذَابِنَا يَسۡتَعۡجِلُونَ
Enee, ko Lepte Amen ɗen ɓe heñorta?
عربی تفاسیر:
أَفَرَءَيۡتَ إِن مَّتَّعۡنَٰهُمۡ سِنِينَ
A tinii si Men dakmitii ɓe duuɓi.
عربی تفاسیر:
ثُمَّ جَآءَهُم مَّا كَانُواْ يُوعَدُونَ
Refti ari e maɓɓe kon ko ɓe laatinoo hiɓe fodee.
عربی تفاسیر:
مَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يُمَتَّعُونَ
Nafaali ɓe ko ɓe laatinoo kon hiɓe dakmitoo.
عربی تفاسیر:
وَمَآ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةٍ إِلَّا لَهَا مُنذِرُونَ
Men halkaali saare woo, si wanaa hara no woodani nde jertinooɓe.
عربی تفاسیر:
ذِكۡرَىٰ وَمَا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
[Ɗum] ko waaju, Men laataaki tooñooɓe.
عربی تفاسیر:
وَمَا تَنَزَّلَتۡ بِهِ ٱلشَّيَٰطِينُ
Wanaa seytanuuji ɗin jippini nde.
عربی تفاسیر:
وَمَا يَنۢبَغِي لَهُمۡ وَمَا يَسۡتَطِيعُونَ
[Ɗum] haananaaɗi, ɗi hattantaake kadi.
عربی تفاسیر:
إِنَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّمۡعِ لَمَعۡزُولُونَ
Pellet, kannji ko ɗi follateeɗi gaayi heɗagol ngol.
عربی تفاسیر:
فَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُعَذَّبِينَ
Wata a noddu reweteeɗo goo wonndude e Alla, sakko laatoɗaa jeyaaɗo e Lepteteeɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
وَأَنذِرۡ عَشِيرَتَكَ ٱلۡأَقۡرَبِينَ
Jertin gorol maaɗa ɓurɓe ɓadaade ɓen.
عربی تفاسیر:
وَٱخۡفِضۡ جَنَاحَكَ لِمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Lesɗinan balbe maaɗen, wonannde ɓen jokkuɓe ma immorde e gomɗinɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
فَإِنۡ عَصَوۡكَ فَقُلۡ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
Si ɓe yeddii ma, haray maaku: "Min dey, ko mi danndiiɗo kon ko golloton".
عربی تفاسیر:
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡعَزِيزِ ٱلرَّحِيمِ
Hoolor On Tedduɗo Yurmeteeɗo.
عربی تفاسیر:
ٱلَّذِي يَرَىٰكَ حِينَ تَقُومُ
On Sutiiɗo ma fewndo darotoɗaa.
عربی تفاسیر:
وَتَقَلُّبَكَ فِي ٱلسَّٰجِدِينَ
E waylitogol maaɗa e hakkunde sujjooɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Pellet, ko Kanko woni Nanoowo Annduɗo On.
عربی تفاسیر:
هَلۡ أُنَبِّئُكُمۡ عَلَىٰ مَن تَنَزَّلُ ٱلشَّيَٰطِينُ
Taw si mi humpitay on ko e hommbo Seytanuuji ɗin jippotoo?
عربی تفاسیر:
تَنَزَّلُ عَلَىٰ كُلِّ أَفَّاكٍ أَثِيمٖ
Hiɗi jippoo e dow kala fefindotooɗo bakkodinɗo.
عربی تفاسیر:
يُلۡقُونَ ٱلسَّمۡعَ وَأَكۡثَرُهُمۡ كَٰذِبُونَ
Hiɗi werloo nanɗe ɗen, ko ɓurɓe heewude e majji ko fenooji.
عربی تفاسیر:
وَٱلشُّعَرَآءُ يَتَّبِعُهُمُ ٱلۡغَاوُۥنَ
Yimooɓe ɓen ko jokkata ɓe, ko bewɓe ɓen.
عربی تفاسیر:
أَلَمۡ تَرَ أَنَّهُمۡ فِي كُلِّ وَادٖ يَهِيمُونَ
Enee, a tinaali wonndema kamɓe hiɓe yinoo e kala aynde?
عربی تفاسیر:
وَأَنَّهُمۡ يَقُولُونَ مَا لَا يَفۡعَلُونَ
E tawde kamɓe hiɓe wowla ko ɓe huuwataa.
عربی تفاسیر:
إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّٰلِحَٰتِ وَذَكَرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱنتَصَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْۗ وَسَيَعۡلَمُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَيَّ مُنقَلَبٖ يَنقَلِبُونَ
Si wanaa ɓen gomɗinɓe ɓe golli golle moƴƴe ɓe jaŋtii Alla ko ɗuuɗi ɓe yoɓtii ɓaawo ɓe tooñaama. Aray ka ɓen tooñuɓe annday ko honde e waylitorde ɓe waylitotoo.
عربی تفاسیر:
 
معانی کا ترجمہ سورت: سورۂ شعراء
سورتوں کی لسٹ صفحہ نمبر
 
قرآن کریم کے معانی کا ترجمہ - الترجمة الفلانية - ترجمے کی لسٹ

ترجمة معاني القرآن الكريم إلى اللغة الفلانية، ترجمها فريق مركز رواد الترجمة بالتعاون مع موقع دار الإسلام www.islamhouse.com.

بند کریں